Šie trīs vārdi apraksta vienu laika asi, bet katrs uz tās apzīmē kaut ko citu.

Menopauze ir punkts: pēdējās mēnešreizes dzīvē. Tai ir viena pārsteidzoša īpašība — to var atpazīt tikai atskatoties. Neviena nezina „šodien man ir menopauze”; tas kļūst zināms tikai tad, kad kopš kādām mēnešreizēm paiet 12 mēneši pēc kārtas bez jebkādas asiņošanas (un šim pārtraukumam nav cita izskaidrojuma, piem., zāļu iedarbības). Tad izrādās, ka tās mēnešreizes bija pēdējās. Visbiežāk tas notiek 45 līdz 55 gadu vecumā — bet vecums pats par sevi neko neizšķir.

Perimenopauze ir pārejas pārmaiņu posms ap šo punktu — parasti daži gadi, katrai sievietei atšķirīga garuma. Pirmais pamanāmais signāls visbiežāk (lai gan ne vienmēr) ir mēnešreižu ritma maiņa: tās ir retākas, biežākas vai citādas nekā parasti; daļai sieviešu tās izbeidzas pēkšņi, bez „brīdinājuma”. Šajā laikā var parādīties arī citas sūdzības — tām veltām atsevišķus rakstus.

Postmenopauze ir visa dzīve pēc menopauzes — tas ir, laiks, kas sākas pēc šiem 12 mēnešiem bez mēnešreizēm. Tās nav „tēmas beigas”: veselībai šajos gados veltām atsevišķu rakstu.

Kāpēc zināt šos jēdzienus? Divu praktisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie atvieglo sarunu — „laikam esmu perimenopauzē, mēnešreizes ir izjukušas” ārstam pasaka vairāk nekā vispārīgs „kaut kas notiek”. Otrkārt, tie iezīmē vienu svarīgu drošības robežu: ja kopš pēdējām mēnešreizēm pagājuši 12 mēneši vai vairāk, par jebkuru asiņošanu vai smērēšanos pastāsti ārstam — piesakies uz tuvāko iespējamo laiku, pat pēc vienas niecīgas epizodes. Un, ja pārejas posma sūdzības apgrūtina tavu dzīvi — arī tas ir temats vizītei, negaidot, „kad pāries”.

Avoti: [1] WHO — Menopause (fact sheet); [2] NHS inform — Menopause.