Šie trīs vārdi apraksta vienu laika asi, bet uz tās — dažādas lietas.

Menopauze ir punkts: pēdējās menstruācijas dzīvē. Tai ir viena pārsteidzoša īpašība — to nosaka tikai atskatoties. Neviens nezina „šodien man ir menopauze”; to uzzina tikai tad, kad pēc kādām menstruācijām pagājuši 12 mēneši pēc kārtas bez jebkādas asiņošanas (un šim pārtraukumam nav cita skaidrojuma, piem., zāļu iedarbības). Tad izrādās, ka tās menstruācijas bija pēdējās. Visbiežāk tas notiek no 45 līdz 55 gadu vecumam — taču vecums vien neko nenosaka.

Perimenopauze (periods ap menopauzi) ir pārejas pārmaiņu laiks ap šo punktu — parasti daži gadi, katrai sievietei atšķirīga ilguma. Saskaņā ar WHO definīciju tas beidzas gadu pēc pēdējām menstruācijām. Pirmais jūtamais signāls visbiežāk (lai gan ne vienmēr) ir menstruāciju ritma izmaiņas: tās kļūst retākas, biežākas vai citādākas nekā parasti; dažām sievietēm tās pēkšņi beidzas bez „brīdinājuma”. Šajā laikā var parādīties arī citas sūdzības — tām veltām atsevišķus rakstus.

Postmenopauze ir visa dzīve pēc menopauzes — t. i., laiks, kas sākas pēc šiem 12 mēnešiem bez menstruācijām. Tas nav „tēmas beigas”: veselībai šajos gados veltām atsevišķu rakstu.

Kāpēc vērts zināt šos jēdzienus? Divu praktisku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tie atvieglo sarunu — „domāju, ka esmu perimenopauzē, menstruācijas ir sajukušas” ārstam pasaka vairāk nekā vispārīgs „kaut kas notiek”. Otrkārt, tie nosaka vienu svarīgu drošības robežu: ja kopš pēdējām menstruācijām pagājuši 12 mēneši vai vairāk, par jebkuru asiņošanu vai smērēšanu ziņo ārstam — piesakies uz tuvāko iespējamo laiku, pat pēc vienas nelielas epizodes. Un ja pārejas perioda sūdzības apgrūtina tavu dzīvi — arī tā ir tēma vizītei, negaidot, „līdz pāries”.

Avoti: WHO — Menopause