Mācību grāmatas cikls ilgst aptuveni 28 dienas, bet reti kurai tas ir „kā pulkstenis”. Cikla garums atšķiras dažādām sievietēm un arī vienai un tai pašai sievietei no mēneša uz mēnesi — zināms mainīgums ir ierasts un pats par sevi nenozīmē slimību.

Ir dzīves posmi, kad neregularitāte ir gluži tipiska: pirmie gadi pēc pirmajām mēnešreizēm (cikli var „nostabilizēties” pat divus gadus), laiks pēc dzemdībām un zīdīšanas periods, kā arī perimenopauze, tas ir, pārmaiņu gadi pirms menopauzes. Asiņošanas ritmu maina arī stress, ceļošana, infekcijas (saaukstēšanās), slimība, intensīva fiziska slodze, uzturs ar stipri ierobežotu kaloriju daudzumu — un ļoti bieži hormonālā kontracepcija: tad asiņošana kļūst neregulāra, niecīga vai izzūd. Ja lieto kontracepciju vai citas zāles, kas ietekmē ciklu, asiņošanas izmaiņas vispirms ir temats sarunai par zālēm — nevis iemesls pašai tās pārtraukt.

Kad ir vērts pieteikties? Vienkāršs noteikums: kad kaut kas ir skaidri mainījies salīdzinājumā ar tavu līdzšinējo modeli, vai kad neregularitāte tevi satrauc vai apgrūtina plānus (piem., mēģinājumus ieņemt bērnu). Tev nav jāatbilst nekādam slieksnim vai kaut kas „jāpierāda” — pietiek pateikt, kā bija un kā ir tagad. Vizītē parasti noder viena ziņa: pēdējo mēnešreižu pirmās dienas datums; ja vēlies, vari pierakstīt arī nākamo asiņošanu datumus.

Neatkarīgi no visa pārējā ārstam pastāsti par: asiņošanu starp mēnešreizēm, asiņošanu pēc dzimumakta, jebkuru asiņošanu pēc menopauzes — un, ja mēnešreizes kavējas un grūtniecība ir iespējama, vispirms veic grūtniecības testu.

Neatliekamā palīdzība: ļoti stipra asiņošana ar vājumu, reiboni vai sliktu pašsajūtu ir situācija, kad steidzami jāsazinās ar ārstu, nevis jāgaida vizīte, kas plānota tikai vēlāk.

Avoti: [1] NHS — Irregular periods; [2] NHS inform — Irregular periods.