Nav vienas mēnešreižu stipruma „normas”, ar kuru tev vajadzētu sevi salīdzināt. Mēnešreizes atšķiras dažādām sievietēm un arī vienai un tai pašai sievietei dažādos dzīves posmos. Tāpēc svarīgākais jautājums nav „cik daudz man vajadzētu asiņot?”, bet gan: vai asiņošana traucē manu dzīvi?

Bagātīgu mēnešreižu pazīmes ir, piemēram: ieliktnis vai tampons piesūcas aptuveni katru stundu, vairākas stundas pēc kārtas; tev vajadzīga dubulta aizsardzība (tampons un ieliktnis vienlaikus); parādās lieli recekļi; asiņošana ilgst vairāk nekā nedēļu; gadās, ka asinis izsūcas uz drēbēm vai gultas veļas; asiņošanas dienās atsakies no darba, plāniem vai ierastajām nodarbēm. Ja tas izklausās pazīstami — ir vērts pieteikties vizītē. Ne tāpēc, ka noteikti notiek kaut kas slikts, bet tāpēc, ka šādu asiņošanu var un ir vērts izmeklēt, un bieži arī mazināt.

Svarīga ir vēl viena lieta: ilgstošs liels asins zudums ar laiku var izraisīt mazasinību (anēmiju) — tāpēc bagātīgas mēnešreizes dažkārt pavada pastāvīgs nogurums un vājums. Tas ir vēl viens iemesls par bagātīgām mēnešreizēm pastāstīt ārstam, nevis tās ignorēt.

Pirms vizītes ir vērts sakrāt dažus novērojumus: cik dienu asiņošana ilgst, cik bieži maini higiēnas līdzekļus un ko tas tev apgrūtina ikdienā. Īsas piezīmes palīdz atcerēties sīkumus un pastāstīt ārstam to, kas tev ir svarīgs. Tomēr pilnīgs pieraksts nav vajadzīgs — pastāsti, ko pamanīji, un neatliec vizīti tāpēc, ka tev nav piezīmju.

Atsevišķs noteikums: par asiņošanu vai smērēšanos pēc dzimumakta, starp mēnešreizēm vai pēc menopauzes ārstam pastāsti vienmēr — neatkarīgi no tā, kādas ir tavas mēnešreizes.

Neatliekamā palīdzība: ļoti stipra asiņošana ar vājumu, reiboni, sajūtu, ka tūlīt noģībsi, ģīboni vai stiprām sāpēm ir situācija, kad steidzami jāsazinās ar medicīnisko palīdzību.

Avoti: [1] NHS — Heavy periods; [2] NHS iestāžu informācija pacientēm.