Gandrīz katrai no mums pierakstos ir pārtraukumi: atvaļinājuma nedēļa, dažas aizmirstas dienas, ilgāka pauze. Tas ir normāli. Ir tikai vērts zināt, kā šādus pārtraukumus lasīt.

Svarīgākais noteikums: trūkstošs ieraksts ir trūkstoša informācija — nevis informācija, ka nekas nenotika.

Diena bez piezīmes nav tas pats, kas diena ar piezīmi „jūtos labi”. Kad pēc kāda laika pārskati savus novērojumus (vai rādi tos ārstam), tukšās dienas uztver kā „nezinu”, nevis kā „viss bija kārtībā”. Tukšo dienu lasīšana kā labu var sagrozīt ainu — kurā virzienā, nav zināms, jo tieši tas netika pierakstīts.

Tāpēc palīdz trīs dažādi ierakstu veidi: „man ir simptoms”, „man nav simptoma” (vērtīgs ieraksts!) un — kad papildini ar atpakaļejošu datumu — „neatceros”. Īsa piezīme „bez sāpēm” pasaka vairāk nekā tukša diena. Un, ja kaut ko papildini pēc dažām dienām, atzīmē, ka tas ir papildinājums — piemēram, ar datumu, kad ierakstu papildināji. Tā tu un ārsts atšķirsiet tās dienas novērojumu no tā, ko atceries no galvas.

Vai pārtraukumi padara tavus pierakstus nevērtīgus? Nē. Arī neregulāras piezīmes palīdz pamanīt to, kas atkārtojas, un sagatavot jautājumus vizītei. Tev arī nekas nav „jāatgūst” — godīgs ieraksts ar pārtraukumiem ir labāks par ar varu papildinātu. Regularitāte ir noderīgs ieradums, nevis pienākums.

Un noteikums, kas svarīgāks par visiem: piezīmes nekad nav ieejas biļete pie ārsta.

Ja kaut kas tevi satrauc, piesakies uz tuvāko iespējamo laiku — vari ierasties bez jebkādiem pierakstiem. Ja parādās pēkšņi simptomi, piemēram, ļoti stipra asiņošana vai pēkšņas stipras sāpes, meklē palīdzību steidzami.