Menopauze ir mūsu dzīves daļa, nevis finiša līnija. Ginekoloģiskā un intīmā veselība paliek veselības daļa visos turpmākajos gados — arī pēc 65 vai 75 gadu vecuma. Tas, ka mēnešreizes sen beigušās, tēmu nenoslēdz.

Četras lietas ir vērts zināt.

Par asiņošanu pēc menopauzes vienmēr pastāsti ārstam. Ja kopš tavām pēdējām mēnešreizēm pagājis gads vai vairāk, jebkura asiņošana vai smērēšanās — pat vienreizēja un niecīga — ir iemesls pieteikties uz tuvāko iespējamo laiku. Cēlonis var būt nekaitīgs, bet tas jāizvērtē ārstam. Ja asiņošana ir stipra vai jūties slikti, meklē palīdzību steidzami.

Par intīmām sūdzībām ar ārstu var runāt atklāti. Maksts sausums, dedzināšana, diskomforts dzimumakta laikā, urīnceļu sūdzības — vēlākā vecumā tās ir biežas lietas un ierastas ārsta tēmas. Šāda saruna var būt neērta, un tas ir saprotami; tomēr ārsti ar to nodarbojas katru dienu, un bieži ir veidi, kā sūdzības mazināt.

Jauns simptoms nav vienkārši „no vecuma”. Ja kaut kas ir mainījies — ķermenī, izdalījumos, intīmās zonas ādā, pašsajūtā —, ir vērts par to pateikt, nevis jau iepriekš skaidrot to ar vecumu. Izvērtēt ir ārsta ziņā.

Vizītes pie ārsta un izmeklējumi līdz ar vecumu nebeidzas. Skrīninga programmām ir vecuma robežas, bet veselības vajadzībām to nav. Par to, kam tavā situācijā ir jēga, lem kopā ar ārstu.

Pirms vizītes vari — ja vēlies — pierakstīt novērojumus un jautājumus, uz papīra vai tālrunī. Bet vari ierasties arī bez jebkādām piezīmēm: pietiek pateikt, kas notiek.

Avoti: [1] WHO — Menopause (fact sheet); [2] NHS — Post-menopausal bleeding.