Ja kopš tavām pēdējām menstruācijām pagājis gads vai vairāk un parādījusies asiņošana vai smērēšana no dzimumceļiem — piesakies pie ārsta uz tuvāko iespējamo laiku. Šis noteikums attiecas uz jebkuru situāciju: arī uz niecīgu, vienreizēju, nesāpīgu un jau beigušos asiņošanu.
Kāpēc tas ir svarīgi, ja visbiežāk nekas nopietns nenotiek? Tāpēc, ka to nevar noteikt „uz aci”. Dažām sievietēm cēlonis izrādās nekaitīgs — piemēram, gļotādas plānināšanās zemāka hormonu līmeņa dēļ vai labdabīgs polips. Taču asiņošana pēc menopauzes var būt arī nopietnākas slimības simptoms, un atšķirt vienu no otra var tikai ārsts pēc izmeklēšanas. Agrīns novērtējums palīdz noteikt cēloni un izvēlēties turpmāko rīcību.
Ko nedarīt: negaidi, „vai atkārtosies”. Neskaidro asiņošanu ar vecumu, piepūli vai stresu. Neatliec vizīti, lai vispirms kaut ko vērotu vai pierakstītu — piezīmes var palīdzēt sarunā, bet tās nav nepieciešamas; vari ierasties arī bez nekā.
Ja lieto menopauzes hormonu terapiju: dažās shēmās ikmēneša asiņošana ir plānota — tad ārsts tev pateiks, ko gaidīt. Par asiņošanu, kas atšķiras no plānotās (negaidīta, bagātīga, ilgstoša), ziņo ārstam. Nepārtrauc terapiju patstāvīgi.
Kā var noritēt vizīte: ārsts jautās par apstākļiem, tevi izmeklēs un bieži nozīmēs transvaginālo ultrasonogrāfiju; dažkārt nepieciešami papildu izmeklējumi — par to norisi tevi informēs iestāde.
Steidzama palīdzība: ja asiņošana ir bagātīga vai to pavada stipras sāpes, reibonis vai slikta pašsajūta — steidzami meklē palīdzību, negaidi plānoto laiku.