Ja kopš tavām pēdējām mēnešreizēm pagājis gads vai vairāk un parādījusies asiņošana vai smērēšanās no dzimumceļiem — piesakies pie ārsta uz tuvāko iespējamo laiku. Šis noteikums attiecas uz jebkuru situāciju: arī tad, ja asiņošana ir niecīga, vienreizēja, nesāpīga vai jau mitējusies.

Kāpēc tas ir svarīgi, ja visbiežāk nekas nopietns nenotiek? Tāpēc, ka to nevar redzēt „ar aci”. Daļai sieviešu cēlonis izrādās nekaitīgs — piemēram, gļotādas izplānēšanās, kas saistīta ar zemāku hormonu līmeni, vai labdabīgs polips. Taču asiņošana pēc menopauzes var būt arī nopietnākas slimības simptoms, un atšķirt vienu no otra var tikai ārsts pēc izmeklēšanas. Ātra izvērtēšana ļauj laikus noskaidrot cēloni — tad piemērotas ārstēšanas iespējas ir vislielākās.

Ko nedarīt: negaidi, „vai atkārtosies”. Neskaidro asiņošanu ar vecumu, slodzi vai stresu. Neatliec vizīti tāpēc, lai vispirms kaut ko novērotu vai pierakstītu — piezīmes var palīdzēt sarunā, bet tai nav nepieciešamas; vari ierasties bez nekā.

Ja saņem menopauzes hormonu terapiju: dažām shēmām regulāra ikmēneša asiņošana ir plānota — tad ārsts pateiks, ko gaidīt. Par asiņošanu, kas atšķiras no plānotās (negaidīta, stipra, ieilgusi), pastāsti ārstam. Terapiju pati nepārtrauc.

Kā var izskatīties vizīte: ārsts pajautās par apstākļiem, tevi izmeklēs un bieži nozīmēs transvaginālu ultrasonogrāfiju; dažkārt vajadzīgi papildu izmeklējumi — par to norisi tevi informēs ārstniecības iestāde.

Neatliekamā palīdzība: ja asiņošana ir stipra vai to pavada stipras sāpes, reibonis vai slikta pašsajūta — meklē palīdzību steidzami, negaidi plānoto laiku.

Avoti: [1] NHS — Post-menopausal bleeding; [2] NHS iestāžu informācija pacientēm (Devon, Gloucestershire).